Grāmata
Klajā nācis Dr. phil. Māra Kūļa grāmatas “Terorisma krustugunīs. Islāma valsts” otrais papildinātais izdevums
LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieka, filosofijas doktora Māra Kūļa monogrāfijā “Terorisma krustugunīs. Islāma valsts” ir aplūkota teroristiskās organizācijas Islāma valsts (jeb Daesh, ISIS) augsne, vēsture, šodiena un nākotne. Autors analizē islāmu, vahābismu un salafismu, arābu valstu politiku, Irākas kara radīto nemieru, lielvalstu ģeopolitiskās ambīcijas un arī radikālo islāmistu sapņus par “taisnīgumu pasaulē un Kalifātu”. Atbildes tiek meklētas islāmisma un džihādisma kustības izveidē kopš 20. gs. sākuma un Islāma valsts politiskajās, stratēģiskajās un reliģiskajās idejās. Grāmata ir sarakstīta viegli lasāmā un raitā valodā ar pārliecību, ka terorisma savaldīšana ir svarīga ikvienam civilizētajā pasaulē. Taču, lai to izdarītu, ir nepieciešams ne tikai militārs un policejisks spēks, bet arī izpratne un zināšanas par to, kas notiek teroristu prātos. Facoltà di Teologia di Lugano (Šveice) profesors Andris Marija Jerumanis atzīst: “Māra Kūļa grāmata neapšaubāmi ir izcila un pašreizējā situācijā ļoti vērtīga.”
Otrajā papildinātajā izdevumā ir ieviesti vairāki labojumi un precizējumi; iekļauti saturiski papildinājumi gan tekstā, gan piezīmēs un papildināta bibliogrāfija. Turklāt grāmata ir arī bagātināta ar detalizētām kartēm un jauniem attēliem.
Lai gan Islāma valsts patlaban ir zaudējusi gandrīz visas teritorijas, daudzi tās atbalstītāji turpina dzīvot un uzturēt terorisma idejas, radot draudus gan Eiropai, tajā skaitā Latvijai, gan visai pasaulei. Grāmatā brīdināts, ka Islāma valsts atbalstītāju kopskaits pasaulē varētu būt aptuveni 50 miljoni cilvēku. Turklāt Islāma valsts un līdzīgu teroristisku organizāciju savdabīgā un neticami dzīvotspējīgā ideoloģija turpina uzrunāt dažādas ievirzes cilvēkus – naivos, konvertītus islāmā, avantūristus, tos, kas pārsātinājušies ar Rietumu brīvību, tos, kam atriebe saldāka par mieru utt. Izmantojot ilustratīvo materiālu, autors parāda, ka liela loma ir Islāma valsts izcilajām spējām sekmīgi darboties internetā un izplatīt efektīvu propagandu.
Terorisma ideju saknes ir kultūrvēsturiski dziļas, un to apciršana nav vienā dienā paveicams uzdevums. Eiropas Parlamenta deputāts un EP Pretterorisma komitejas pārstāvis Artis Pabriks raksta: “Šis pētījums ir labs ceļa rādītājs un padomdevējs tiem lēmumu pieņēmējiem un sabiedriskās domas veidotājiem, kuri nebaidās saukt lietas īstajos vārdos.” Tāpēc Māra Kūļa monogrāfija ir viens no būtiskiem pieturas punktiem, analizējot tematu “Latvija un drošība”.
Grāmatai ir 523 lpp., cietais sējums, izmērs – A5, iespiesta Jelgavas tipogrāfijā.
Grāmatā ir arī kartes, diagrammas, melnbalti un krāsaini attēli.
ISBN 978-9934-506-53-6
Grāmatu var iegādāties grāmatu tirdzniecības vietās un internetā:
Ieskats








Saturs
Ievads
Pirmā daļa. Augsne
Jaunie laiki
Naida trīsstūris — Izraēla, Ēģipte un Saūda Arābija
Tūkstoš deviņi simti septiņdesmit devītais
Otrā daļa. Tapšana
Zarkāvī — no sīka bandīta par kustības līderi
Irākas karš — Zarkāvī slavas mirklis
Irākas pazemošana jeb Zarkāvī bandas iespēju laiks
Zarkāvī mudžāhidu pretošanās kustība
Uz sagrāves robežas
Islāma valsts Irākā un Levantē
Kalifāts
Triumfs un apsīkums
Trešā daļa. Ideja
Vilinājums
Ticība
Islāma valsts islāms
Valsts
Ģenerālplāns
Propaganda
Nobeigums bez gala
Fragmenti
Mežonības pārvaldība
Šausminošā brutalitāte un nežēlastība, ar kādu Islāma valsts nemitīgi vēršas pret īstiem un iedomātiem pretiniekiem, masveida slepkavošana un brutālu sodu praktizēšana ir kļuvusi par organizācijas zīmolu. Taču tā nav tikai sadistisku ļautiņu kaprīze. Islāma valsts ieskatā ekstrēmai vardarbībai ir gan militāri taktisks, gan sabiedriski audzinošs, gan arī reliģisks pamatojums. Apcerējuma “Mežonības pārvaldība: bīstamākais posms ummas […]
Politiskais islāms un Musulmaņu brālība
Militārais džihāds un karojošais salafisms nebūt nav mūžseni politiskie strāvojumi. Gluži otrādi, to relatīvi neseno pagātni apsteidz cita politiski aktīva sabiedriskā kustība — Musulmaņu brālība, kas 20. gadsimta sākumā uz Osmaņu impērijas drupām radās un uzplauka Ēģiptē. Kustības dibinātājs Hasans al Bannā piedzima 1906. gada oktobrī Ēģiptes ziemeļos. Viņa tēvs bija reliģiozs, un pirmo izglītību Bannā ieguva islāma […]
Hiperkomunikācijas apoteoze
Pirms gandrīz deviņdesmit gadiem — 1930. gada 18. aprīlī — Lielbritānijas raidsabiedrības BBC vakara ziņu izlaidumā diktors pavēstīja, ka tovakar nav itin nekādu jaunumu. Visā plašajā pasaulē nebija noticis nekas tāds, par ko būtu vērts ziņot klausītājiem. Atlikušo ziņu laiku ēterā skanēja mūzika.[i] Var jau būt, ka todien patiešām pasaulē nekas nebija atgadījies, tomēr šķietamāk, ka šobrīd mainījušies ir […]
Vahābisms
“Melnā Islāma valsts, baltā Islāma valsts. Viena šķērž rīkles, nogalina, nomētā ar akmeņiem, nocērt rokas, iznīcina cilvēces mantojumu, kā arī nicina arheoloģiju, sievietes un nemusulmaņus. Otra ir glīta un ģērbusies labās drānās, bet dara to pašu,” apgalvo alžīriešu izcelsmes rakstnieks un žurnālists Kāmils Dāvūds. Melnā ir Islāma valsts, taču baltā — Saūda Arābija. Viņa apsūdzība ir […]
Meklētāji
Kas gan spētu aizvilināt no dzirkstošās jaunības saldajiem priekiem, liktu novērsties no dolce vita un tās vietā mesties sadisma orģijā? Tomēr aptuveni trīsdesmit, četrdesmit tūkstoši jaunu un vecu, zēnu un meiteņu no valstīm ārpus Irākas un Sīrijas, to skaitā visdažādāko aprindu pārstāvji no pārtikušās pasaules daļas jeb t.s. “zelta miljarda” zemēm izlemj upurēt visu, lai […]
Atsauksmes
Mēģināt šos ar mūsdienu globalizētās sabiedrības iekšējiem konfliktiem un ar negaidīti tiešiem un nepastarpināti nežēlīgiem nāves draudiem saistītos fenomenus aplūkot un skaidrot plašākā kultūru un civilizāciju attīstības un savstarpējo attiecību vēsturiskā un – svarīgi! – nākotnes perspektīvā, – to šodien uzņemas darīt pavisam nedaudzi. Vēl vairāk: skatīt Islāma valsti ne tikai kā labi drīz iznīcināmu ļaunuma centru vai draudu, ar kuru jātiek galā sabiedroto spēku koalīcijai vai tās atbalstītiem reģionāliem militāriem spēkiem, bet gan arī kā fenomenu, kas vairāk, daudz vairāk pastāsta par Eiropu un Rietumiem – šāds uzdevums nu reiz ir īsts kaskadiera cienīgs pienākums.

Dr. Māra Kūļa fundamentālais darbs par Islāma valsti ir ļoti vajadzīgs, gaidīts un savlaicīgs papildinājums radikālā islāma izpētē. Pat ja Islāma valsts šķietami velk pēdējos elpas vilcienus, daudzi tās atbalstītāji turpinās dzīvot Tuvajos Austrumos un daudzās Eiropas valstīs. Neveiksmīgā integrācija, imigrantu atsvešinātība, varbūt vienkāršs jaunatnes pagurums no brīvības Rietumu sabiedrībās ir tikai daži no iemesliem, kas ļaus teroristiem papildināt savas rindas arī Rietumos. Jo ātrāk spēsim atteikties no sabiedrības problēmu apzināšanas vēlmju izteiksmē un paskatīsimies acīs skarbajai realitātei, jo veiksmīgāk spēsim pasargāt savus līdzcilvēkus un ģimeni no radikālā islāma draudiem. Šis pētījums ir labs ceļa rādītājs un padomdevējs tiem lēmumu pieņēmējiem un sabiedriskās domas veidotājiem, kuri nebaidās saukt lietas īstajos vārdos.

Māra Kūļa grāmata neapšaubāmi ir izcila un pašreizējā situācijā ļoti vērtīga. Darbu, no vienas puses, raksturo skaidrība, pateicoties analītiskai pieejai, un, no otras puses, tas neizslēdz sintētisku redzējumu par Islāma valsts fenomenu. Nopietnā analītiskā pieeja palīdz iedziļināties tēmā, kas informatīvajā telpā bieži tiek aplūkota vienkāršoti un virspusēji, ideoloģiski ievirzīti, bez diferencēta skatījuma.

Māra Kūļa monogrāfija “Terorisma krustugunīs. Islāma valsts” ir tapusi īstajā brīdī, jo Tuvo Austrumu lokālās problēmas ir pāraugušas globālā konfliktā, kas ietekmē visas pasaules valstis, to skaitā arī Latviju. Piedāvājot sniegt visaptverošu ieskatu Islāma valsts ideoloģijas ģenēzē, kustības vēsturiskajā attīstībā un jaunākajās tendencēs, autors ir uzņēmies paveikt iespaidīga apjoma darbu.
Monogrāfija ir nozīmīgs devums Latvijas intelektuālajā grāmatniecībā, jo tā sniedz plašu pārskatu par mūsdienās pašām aktuālākajām sociāli politiskajām problēmām, ļaujot izprast to saknes un rosinot meklēt risinājumus.

Māra Kūļa monogrāfija ir akadēmiski un sociāli nozīmīga grāmata, kas atbild sabiedrības vajadzībai pēc kompetentas, raiti lasāmas un panorāmiskas informācijas latviešu valodā par Islāma valsti. Tā ir dialoģiska, jo iesaista sarunā par to, kas ir Islāma valsts ideja un kāpēc tā piesaista patērnieciskuma pārņemtos Rietumu kultūrai piederīgos cilvēkus un izskatās pievilcīga uz ideālu, mērķu un vērtību ziņā patlaban “šķidrās sabiedrības” (Z. Baumana apzīmējums) fona.


Par autoru
Grāmatas “Terorisma krustugunīs. Islāma valsts” autors ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, filosofijas doktors Māris Kūlis.