Grāmatas teksta fragments
Šausminošā brutalitāte un nežēlastība, ar kādu Islāma valsts nemitīgi vēršas pret īstiem un iedomātiem pretiniekiem, masveida slepkavošana un brutālu sodu praktizēšana ir kļuvusi par organizācijas zīmolu. Taču tā nav tikai sadistisku ļautiņu kaprīze. Islāma valsts ieskatā ekstrēmai vardarbībai ir gan militāri taktisks, gan sabiedriski audzinošs, gan arī reliģisks pamatojums. Apcerējuma “Mežonības pārvaldība: bīstamākais posms ummas […]
Militārais džihāds un karojošais salafisms nebūt nav mūžseni politiskie strāvojumi. Gluži otrādi, to relatīvi neseno pagātni apsteidz cita politiski aktīva sabiedriskā kustība — Musulmaņu brālība, kas 20. gadsimta sākumā uz Osmaņu impērijas drupām radās un uzplauka Ēģiptē. Kustības dibinātājs Hasans al Bannā piedzima 1906. gada oktobrī Ēģiptes ziemeļos. Viņa tēvs bija reliģiozs, un pirmo izglītību Bannā ieguva islāma […]
Pirms gandrīz deviņdesmit gadiem — 1930. gada 18. aprīlī — Lielbritānijas raidsabiedrības BBC vakara ziņu izlaidumā diktors pavēstīja, ka tovakar nav itin nekādu jaunumu. Visā plašajā pasaulē nebija noticis nekas tāds, par ko būtu vērts ziņot klausītājiem. Atlikušo ziņu laiku ēterā skanēja mūzika.[i] Var jau būt, ka todien patiešām pasaulē nekas nebija atgadījies, tomēr šķietamāk, ka šobrīd mainījušies ir […]
“Melnā Islāma valsts, baltā Islāma valsts. Viena šķērž rīkles, nogalina, nomētā ar akmeņiem, nocērt rokas, iznīcina cilvēces mantojumu, kā arī nicina arheoloģiju, sievietes un nemusulmaņus. Otra ir glīta un ģērbusies labās drānās, bet dara to pašu,” apgalvo alžīriešu izcelsmes rakstnieks un žurnālists Kāmils Dāvūds. Melnā ir Islāma valsts, taču baltā — Saūda Arābija. Viņa apsūdzība ir […]
Kas gan spētu aizvilināt no dzirkstošās jaunības saldajiem priekiem, liktu novērsties no dolce vita un tās vietā mesties sadisma orģijā? Tomēr aptuveni trīsdesmit, četrdesmit tūkstoši jaunu un vecu, zēnu un meiteņu no valstīm ārpus Irākas un Sīrijas, to skaitā visdažādāko aprindu pārstāvji no pārtikušās pasaules daļas jeb t.s. “zelta miljarda” zemēm izlemj upurēt visu, lai […]
Straujie un apdullinošie Islāma valsts panākumi sākās 2014. gadā. Taču tos nodrošināja vairāki notikumi, pasākumi un stratēģiski lēmumi vēl 2012. un 2013. gadā. Lai gan plašsaziņas līdzekļos izskatījās, ka Islāma valsts panākumi ir nākuši gluži kā zibens no skaidrām debesīm, šāds situācijas atspoguļojums nebija precīzs. Visupirms jāņem vērā pilsoņu karš Sīrijā.[i] Jau kopš nemieru sākuma gan rietumvalstis, gan […]
Islāma valsts “tēva” bojāeja varēja pielikt punktu turpmākai notikumu virzībai. Taču, rēķinoties ar pastāvīgajiem draudiem, mudžāhidu teroristiskās organizācijas ir iemanījušās vienmēr būt gatavas pārgrupēties un aizstāt zaudētos vadoņus. Zarkāvī nāve netraucēja Mudžāhidu padomei turpināt viņa iesākto darbu, un 2006. gada jūnijā tā ieguva jaunu vadītāju — Abū Aijūbu al Masrī (pazīstams arī kā Abū Hamza al Muhādžirs), […]
Varas vakuums vai vismaz vājums, kas Irākā izveidojās jau pēc pirmajām kara dienām, kā arī pazemojums un aizvainojums, ko stiprināja apziņa, ka “atbrīvotāji” bija neticīgie, radīja sociālo, politisko un administratīvo haosu. Bet tas ir vispiemērotākais brīdis, kad rasties jaunām un radikālām kustībām. Tēlaini izsakoties, nemiera ūdeņi tek tur, kur tiem vieglāk aiztecēt. “Irākas invāzijā gāja […]
Kutba panislāmisms Viens no islāmisma vadošajiem domātājiem, ideologiem un militārā džihāda iedvesmotājiem ir Saijids Kutbs. Kutba dzīves traģēdijā atbalsojās tā pati sadursme, kas bija krustu šķērsu cauraudusi Tuvo Austrumu reģiona jaundzimušās valstis. No vienas puses, Osmaņu impērijas izjukšana kopsolī ar jaundibināto nacionālo veidojumu solījumiem radīja ilūzijas par utopisku nākotni, kurā visdažādākajos veidos atpalikusī arābu sabiedrība […]
Abdunnāsira panarābisms Arābu pasaules spēka centrs 20. gadsimta piecdesmitajos gados bija Ēģipte, un Ēģiptē valdīja pulkvedis Gamāls Abdunnāsirs (Gamāls Abdels Nāsers). Pie varas viņš nāca 1952. gadā, kad viņa un Mohammeda Nagība vadībā armijas virsnieku grupa sarīkoja valsts apvērsumu un padzina karali Faruku. Četrus gadus pakavējies aizkulisēs, Abdunnāsirs atmeta kautrīgumu un ieņēma Ēģiptes Republikas prezidenta amatu. Līdz […]